Process
The Operating System
Šī sadaļa nosaka sarunu domāšanas veidu un mehānismu pirms iedziļināšanās konkrētās tēmās. Sarunas nav vienreizējs pasākums, bet gan nepārtraukts cikls. IncreMe-n-tal process palīdz darbinieku pārstāvjiem paredzēt pārmaiņas, vienoties par risinājumiem un uzraudzīt to reālo ietekmi laika gaitā.
Anticipējiet
Izmantojiet informācijas tiesības un darbinieku atsauksmes, lai identificētu riskus pirms izmaiņu ieviešanas.
Sarunājiet
Iesaistiet šo jautājumu strukturētā dialogā ar vadību, pieaicinot tehniskos ekspertus un kopīgās iestādes.
Uzraugiet
Pārbaudiet, vai nolīgumi faktiski darbojas, izmantojot pārskatīšanas mehānismus, KPI un kopīgās komitejas.
Šis cikls ir regulāri jāatkārto: paredzēt → sarunāties → uzraudzīt → atkal paredzēt.
Data Collection Template
Pirms sarunu uzsākšanas darbinieku pārstāvjiem ir jāizveido skaidrs mandāts, pamatojoties uz darbinieku bažām un darba vietas faktiem. Šis rīks palīdz arodbiedrību pārstāvjiem apkopot strukturētu informāciju no darbiniekiem un pārvērst to konkrētās sarunu prioritātēs.
To var izmantot:
- sarunu laikā darba vietā
- sagatavojoties sanāksmēm ar vadību
- kā ātra diagnostika pirms sarunu uzsākšanas
Tālāk sniegtie jautājumi ir vērsti uz trim galvenajām jomām, kurās organizatoriskās un tehnoloģiskās izmaiņas bieži rada sasprindzinājumu. Atbildiet uz tālāk sniegtajiem jautājumiem, pamatojoties uz situāciju jūsu darba vietā. Katra atbilde palīdzēs identificēt iespējamos jautājumus, kas jāizpēta vai jāiekļauj sarunās.
1. solis: Informācija un pārredzamība
Vai darbinieku pārstāvji ir pieprasījuši tehnisko informāciju par plānotajām izmaiņām?
Piemēri: digitālo rīku ieviešana – darbības uzraudzības sistēmas – organizatoriskā pārkārtošana – jaunas ražošanas tehnoloģijas
2. solis: Darba organizācija un darba slodze
Vai darbinieki ir ziņojuši par iespējamām izmaiņām darba slodzē, tempā vai darbības cerībās?
Piemēri: paaugstināti produktivitātes mērķi – stingrāka darbības uzraudzība – cerības palikt sasniedzamam ārpus darba laika
3. solis: Psihosociālie riski
Have workers reported stress, pressure, or isolation linked to recent changes?
Piemēri: tehnostress – paaugstināts spiediens uz rezultātu – izolācija saistībā ar digitālo vai attālināto darbu
4. solis: Pārmaiņu virzītājspēki
Digitālie rīki un uzraudzība (Iekšējie virzītājspēki):
Vai darbinieki jūtas, ka viņu privātums tiek uzraudzīts?
Zaļā pārkārtošanās un regulējums (Ārējie virzītājspēki):
5. solis: Prasmes un nākotne
Gatavība (Apmācība un attīstība):
Darbinieku noskaņojums:
National Highlights
Izpētiet, kā Increme-n-tal cikls tiek piemērots dažādos valstu kontekstos. Noklikšķiniet uz valsts, lai skatītu konkrētus secinājumus un vietējās prioritātes.
Focus Belgium
Beļģijā psihosociālie riski un garīgā veselība darbā tiek risināti, izmantojot labi izstrādātu darba aizsardzības un labklājības tiesisko regulējumu. 1996. gada Likums par labklājību darbā un tā vēlākie atjauninājumi uzliek darba devējiem pienākumu novērtēt un pārvaldīt tādus psihosociālos riskus kā stress, izdegšana, aizskaršana un slikti darba apstākļi.
Neraugoties uz šo visaptverošo sistēmu, psihosociālie riski joprojām rada arvien lielākas bažas. Darbinieki ziņo par pieaugošu darba intensitāti, lielu darba slodzi un grūtībām saglabāt veselīgu darba un privātās dzīves līdzsvaru – tie ir faktori, kas veicina stresu, izdegšanu un kavējumus. Šos riskus vēl vairāk ietekmē globālās tendences, piemēram, digitalizācija, organizatoriskās izmaiņas un darbaspēka diversifikācija.
Aptaujas rezultāti metālapstrādes nozarē kā galvenos psihosociālos izaicinājumus izceļ tādus jautājumus kā vāja iekšējā komunikācija, pārmērīga darba slodze un mainīga darba organizācija. Tajā pašā laikā stigma saistībā ar garīgo veselību var atturēt darbiniekus no atklātas diskusije par šīm problēmām. Šajā kontekstā sociālajiem partneriem un darbinieku pārstāvjiem ir izšķiroša loma izpratnes veicināšanā, profilakses politikas stiprināšanā un tādas darba vides kultūras veidošanā, kas atbalsta garīgo labklājību.
Lai iegūtu papildinformāciju, skatiet Beļģijas valsts pārskatu (National Highlight).
Focus Ireland
In Éirinn, tugtar aghaidh ar mheabhairshláinte ag an obair go príomha tríd an Acht um Shábháilteacht, Sláinte agus Leas ag an Obair 2005, a éilíonn ar fhostóirí rioscaí san ionad oibre a bhainistiú, lena n-áirítear iad siúd a bhaineann le strus agus folláine. Mar sin féin, níl rialáil shoiléir ar rioscaí síceasóisialta agus tugtar aghaidh orthu go príomha trí threoir agus dea-chleachtas arna gcur chun cinn ag an Údarás Sláinte agus Sábháilteachta (HSA).
Pētījumu dati metālapstrādes nozarē liecina, ka psihosociālie riski pieaug un ietver darba intensitāti, finansiālo spiedienu, darba nedrošību un vāju organizatorisko komunikāciju. Aptaujas rezultāti rāda, ka stress (53%), trauksme (41%) un izdegšana (34%) ir vienas no visbiežāk ziņotajām šo risku sekām.
Pētījumā uzsvērti arī būtiski šķēršļi garīgās veselības problēmu risināšanai darbā, tostarp stigma, ierobežota vadītāju informētība, apmācības trūkums un nepietiekama oficiālā politika ar darbu saistīta stresa novēršanai. Informētības stiprināšana darba vietā, vadītāju apmācības uzlabošana un dialoga veicināšana starp darba devējiem un darbinieku pārstāvjiem var būt nozīmīgs faktors efektīvākas pieejas izstrādē psihosociālo risku novēršanai.
Lai iegūtu papildinformāciju, skatiet Īrijas valsts pārskatu (National Highlight).
Focus Italy
Itālijā garīgā veselība darbavietā arvien vairāk tiek atzīta par būtisku jautājumu, jo īpaši tādās nozarēs kā metālapstrāde, kur psihosociālie riski joprojām ir plaši izplatīti, bet bieži vien nepietiekami novērtēti. Lai gan tiesību akti uzliek par pienākumu darba devējiem novērtēt ar darbu saistīto stresu un aizsargāt darbinieku veselību, to īstenošana uzņēmumos ir nevienmērīga.
Pētījumi liecina, ka pārmērīga darba slodze, slikta iekšējā komunikācija, darba un privātās dzīves nesavienojamība un digitālā uzraudzība ir vieni no biežākajiem stresa faktoriem, kas ietekmē darbiniekus. Bieži tiek ziņots par tādiem stāvokļiem kā stress, trauksme, izdegšana un izsīkums, kas īpaši spēcīgi ietekmē sievietes, vecākus, jaunus darbiniekus un nestabilā darbā nodarbinātos.
Neraugoties uz pieaugošo uzņēmumu un sociālo partneru informētību, konkrēti profilakses pasākumi un psiholoģiskā atbalsta programmas joprojām ir ierobežotas. Tāpēc galvenās prioritātes ir darbinieku līdzdalības stiprināšana, organizatoriskās prakses uzlabošana un psihosociālo risku novēršanas integrēšana darbavietas politikā.
Lai iegūtu papildinformāciju, skatiet Itālijas valsts pārskatu (National Highlight).
Focus Slovakia
In Slovakia, mental health at work is primarily addressed within the occupational safety and health (OSH) framework. The Labour Code (Act No. 311/2001) and the Occupational Safety and Health Act (Act No. 124/2006) establish employers’ responsibilities to ensure safe and healthy working conditions, including the prevention of psychosocial risks such as stress and burnout.
Pētījumu un aptauju rezultāti metālapstrādes nozarē liecina, ka psihosociālie riski ir plaši izplatīti un saistīti ar tādiem faktoriem kā liela darba slodze, neefektīva komunikācija organizācijās un darbinieku finansiālā nedrošība. Izdegšana, stress un galvassāpes vai acu nogurums ir vienas no visbiežāk ziņotajām sekām.
Interviju un aptauju dati izceļ arī strukturālus šķēršļus garīgās veselības jautājumu risināšanai darbā, tostarp hierarhisku darba kultūru, bailes atklāti runāt par stresu un produktivitātes izvirzīšanu priekšplānā pirms darbinieku labklājības. Tāpēc informētības stiprināšana, komunikācijas uzlabošana un preventīvo stratēģiju veicināšana ar darba vides dialoga palīdzību var ieņemt galveno lomu darbinieku garīgās veselības atbalstīšanā.
Lai iegūtu papildinformāciju, skatiet Slovākijas valsts pārskatu (National Highlight).
Focus Slovenia
Slovēnijā garīgā veselība darbā arvien vairāk tiek atzīta par svarīgu darba aizsardzības komponentu. Normatīvajā aktos jau ir ietverti noteikumi, kas risina psihosociālos riskus ar darba tiesību un darba drošības tiesību aktu starpniecību, pieprasot darba devējiem novērtēt un pārvaldīt tādus riskus kā stress, izdegšana un uzmākšanās darbavietā.
Aptauju un interviju dati metālapstrādes nozarē izceļ vairākus galvenos izaicinājumus, tostarp augstu stresa un izdegšanas līmeni, lielu darba slodzi, darba nestabilitāti un sliktu organizatorisko komunikāciju. Darbinieki ziņo arī par grūtībām, kas saistītas ar darba un privātās dzīves līdzsvaru un emocionālajām prasībām darbā.
Neraugoties uz tiesiskā regulējuma esamību, profilakses pasākumu efektīva īstenošana dažādās darbavietās joprojām ir nevienmērīga. Tāpēc sociālajiem partneriem var būt izšķiroša nozīme informētības stiprināšanā, darba vides prakses uzlabošanā un profilakses pasākumu veicināšanā, lai atbalstītu darbinieku garīgo veselību.
Lai iegūtu papildinformāciju, skatiet Slovēnijas valsts pārskatu (National Highlight).
Focus Spain
Spānijā garīgā veselība darbā ir kļuvusi par arvien aktuālāku politikas jautājumu, jo pēdējos gados ir palielinājušies psihosociālie riski, piemēram, stress, trauksme un izdegšana. Dati liecina par pastāvīgu ar garīgās veselības problēmām saistītu slimības lapu skaita pieaugumu, jo īpaši sieviešu un gados jaunāku darbinieku vidū. Šīs problēmas bieži vien ir saistītas ar tādiem organizatoriskiem faktoriem kā pārmērīga darba slodze, laika trūkums, darba nestabilitāte un slikta komunikācija darbavietā.
Lai gan Spānijas tiesību akti par darba aizsardzību pieprasa darba devējiem aizsargāt darbiniekus no visiem ar darbu saistītiem riskiem, psihosociālie riski netiek regulēti ar īpašu tiesisko regulējumu. Tā rezultātveidā to novēršana lielā mērā ir atkarīga no vispārējiem darba aizsardzības pienākumiem un darbavietas prakses.
Tāpēc koplīguma sarunām un darbinieku pārstāvībai var būt svarīga loma šo risku mazināšanā, veicinot profilakses pasākumus, uzlabojot darba organizāciju un stiprinot darbinieku līdzdalību riska novērtēšanas procesos.
Lai iegūtu papildinformāciju, skatiet Spānijas valsts pārskatu (National Highlight).
Focus Turkey
Turcijā garīgā veselība darbā galvenokārt tiek risināta plašākā darba aizsardzības sistēmā. Valsts tiesību akti par darba drošību (Likums Nr. 6331) uzliek darba devējiem pienākumu novērtēt un pārvaldīt darba vides riskus, tostarp psihosociālos riskus, lai gan īpaši noteikumi par garīgo veselību joprojām ir ierobežoti.
Metālapstrādes nozarē psihosociālos riskus ietekmē tādi faktori kā darba nestabilitāte, liela darba slodze, laika trūkums, slikta organizatoriskā komunikācija un finansiālas bažas. Aptauju dati liecina, ka stress, darba kavējumi, izdegšana un trauksme ir vienas no visbiežāk ziņotajām šo risku sekām darbinieku vidū.
Pētījumi arī liecina, ka gan darbinieku, gan vadības informētība par psihosociālajiem riskiem joprojām ir nepietiekama, un tas ir viens no galvenajiem šķēršļiem profilaksei. Tāpēc sociālajiem partneriem un darbinieku pārstāvjiem ir svarīga loma informētības veicināšanā, apmācību uzlabošanā un profilakses pasākumu stiprināšanā, lai atbalstītu darbinieku garīgo veselību.
Lai iegūtu papildinformāciju, skatiet Turcijas valsts pārskatu (National Highlight).
