Terminu vārdnīca un rīcības plāns

Lai nodrošinātu, ka sarunu pamatā ir precīzi, juridiski atzīti jēdzieni, nevis divdomīga terminoloģija, šajā sadaļā ir sniegta autoritatīva "Pārmaiņu vārdnīca". Turklāt, lai šīs rokasgrāmatas atziņas pārvērstu tūlītējos soļos, "Personīgais rīcības plāns" sintezē iepriekš minēto metodi vienotā operatīvā kontrolsarakstā arodbiedrību pārstāvjiem un darbiniekiem.

Pārmaiņu vārdnīca

Datorprogrammētu procedūru (algoritmu) izmantošana darba ieguldījuma un rezultātu koordinēšanai, tostarp uzdevumu sadalei, darbības uzraudzībai un darbinieku novērtēšanai.

Avots: Eurofound, 2021, “Digitalizācija darbavietā”

Sistēmas, kurām raksturīga inteligenta rīcība, jo tās analizē savu vidi un rīkojas – ar zināmu autonomijas pakāpi –, lai sasniegtu konkrētus mērķus. Uz MI balstītas sistēmas var būt tikai programmatūra, kas darbojas virtuālajā pasaulē (piemēram, balss asistenti, attēlu analīzes programmatūra, meklētājprogrammas, runas un sejas atpazīšanas sistēmas), vai arī MI var būt iegults aparatūras ierīcēs (piemēram, progresīvi roboti, autonomi automobiļi, droni vai lietu interneta lietojumprogrammas).

Avots: EU-OSHA, 2026, Digitalizācijas vārdnīca

Process virzībā uz videi ilgtspējīgu ekonomiku, kas ir labi jāpārvalda un jāveicina mērķi nodrošināt pienācīgu darbu visiem, sociālo iekļaušanu un nabadzības izskaušanu.

Avots: SDO, Taisnīga pārkārtošanās “Vadlīnijas taisnīgai pārkārtošanās procesam uz videi ilgtspējīgu ekonomiku”, 2015

Darba aspekti, kas veicina darbinieku personīgo un profesionālo izaugsmi, lai ierobežotu negatīvo ietekmi, kas saistīta ar darba stresoru klātbūtni.

Avots: L. Szekér u. c., Psihosociālie riski darbinieku labklājībai: Covid-19 pandēmijas laikā gūtā pieredze, Eurofound pētījuma ziņojums, 2023

Darba aspekti, kas prasa nepārtrauktu piepūli un var izraisīt veselību graujošu vai enerģiju izsīkstošu procesu, kas mazina darbinieku veselību un labklājību.

Avots: L. Szekér u. c., Psihosociālie riski darbinieku labklājībai: Covid-19 pandēmijas laikā gūtā pieredze, Eurofound pētījuma ziņojums, 2023

Garīgās labklājības stāvoklis, kas ļauj cilvēkiem tikt galā ar dzīves stresu, realizēt savas spējas, labi mācīties un strādāt, kā arī sniegt ieguldījumu savā kopienā. Tam ir piemītoša un instrumentāla vērtība, un tās ir cilvēka pamattiesības. Garīgā veselība pastāv sarežģītā kontinuumā, ko katrs cilvēks piedzīvo atšķirīgi. Jebkurā brīdī dažādi individuālie, ģimenes, kopienas un strukturālie faktori var apvienoties, lai aizsargātu vai grautu garīgo veselību.

Avots: PVO, 2025, Garīgās veselības faktu lapa

Riski garīgajai un fiziskajai veselībai, kas izriet no sliktas darba plānošanas, organizācijas un vadības, kā arī no slikta darba sociālā konteksta. Sekas ietver stresu, izdegšanu un depresiju.

Avots: EU-OSHA, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra

Pārkvalifikācija (Reskilling): Darbinieka apmācība jaunu prasmju apguvei pilnīgi citam darbam (piemēram, no montāžas līnijas uz datu uzraudzību).
Prasmju pilnveide (Upskilling): Darbinieka apmācība esošo prasmju uzlabošanai, lai labāk veiktu pašreizējo darbu tā attīstības gaitā (piemēram, jaunas programmatūras atjauninājuma apguve).

Avots: Cedefop, Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs

Darbinieku tiesības atturēties no ar darbu saistītu uzdevumu, darbību un saziņas veikšanas ārpus darba laika. Tas ietver tiesības netikt pakļautam nekādām negatīvām sekām par neatbildēšanu uz e-pastiem vai zvaniem ārpus darba laika.

Avots: Eiropas Parlamenta rezolūcija 2019/2181(INL)

"Stress, ko lietotāji piedzīvo lietojumprogrammu daudzuzdevumu režīma, pastāvīgas savienojamības, informācijas pārslodzes, biežu sistēmas atjauninājumu un no tā izrietošās tehniskās nenoteiktības dēļ."

Avots: Tarafdar u. c., 2007

Darba organizēšanas un/vai veikšanas veids, izmantojot informācijas tehnoloģijas darba līguma vai darba tiesisko attiecību ietvaros, kur darbs, ko varētu veikt arī darba devēja telpās, tiek veikts ārpus šīm telpām.

Avots: Eiropas pamatnolīgums par tāldarbu, 2002

Elektroniskas ierīces ar sensoriem un skaitļošanas jaudu (piemēram, viedpulksteņi, datu brilles vai citas ierīces ar iebūvētiem sensoriem vai tagiem), ko var novietot uz dažādām ķermeņa daļām, lai vāktu datus, kas apstrādes nolūkos tiek ievadīti citās digitālajās sistēmās.

Avots: EU-OSHA, 2026, Digitalizācijas vārdnīca

Darbinieku informācijas iegūšanas prakse, piemēram, viņu atrašanās vieta, labklājība un pašreizējais uzdevums. Darbinieku novērošana ir invazīvāks uzraudzības veids, kas sniedzas arī ārpus darba un ietver tādas darbības kā sociālo mediju ierakstu un tīmekļa vietņu apmeklējumu izsekošana.

Avots: EU-OSHA, 2026, Digitalizācijas vārdnīca

Iekļaušana darbavietā ir izšķiroši svarīga, lai veicinātu atbalstu un sociālo piederību marginalizētiem un nepietiekami pārstāvētiem darbiniekiem. Iekļaujošas vides radīšana darbavietā ietver arī ar garīgo veselību saistītās stigmas mazināšanu un psiholoģiskā atbalsta pakalpojumu piedāvāšanu darbiniekiem, kuriem tas nepieciešams.

Avoti: PVO, 2022; EU-OSHA, 2024

Operational Checklist

“Pirmdienas rīta” apņemšanās

Šis operatīvais kontrolsaraksts pārvērš rokasgrāmatu konkrētās rīcībās. Izmantojiet to kā savu “Pirmdienas rīta apņemšanos”: pēc Increme-n-tal rokasgrāmatas izmantošanas pārskatiet katru punktu un atzīmējiet darbības, kuras apņematies sākt. Kontrolsaraksts seko trīs pakāpju Incremental procesam:

  • ● Anticipējiet: identificējiet slēptos riskus un vāciet informāciju no darbiniekiem un vadības.
  • ● Sarunājiet: iesniedziet konkrētus priekšlikumus un nosacījumus sanāksmēs vai sarunās.
  • ● Uzraugiet: nodrošiniet vienošanos pārskatīšanu un ziņošanas sistēmu faktisku darbību.

Uztveriet šo lapu kā dzīvu rīcības plānu, nevis kā vienreizēju vingrinājumu. Sāciet ar jūsu darbavietai visatbilstošākajiem punktiem un regulāri pārskatiet tos, lai sekotu līdzi progresam.

1. fāze: ANTICIPĀCIJA (Diagnostika)

2. fāze: SARUNAS (Darba kārtība)

3. fāze: UZRAUDZĪBA (Sargsuns)